Kā droši vingrot karstā laikā

Stīvens Virts, fitnesa satura un programmēšanas vadītājs, plkst Total Fitness , Ziemeļu vadošais vidēja tirgus veselības klubs, dalās ar pieciem padomiem, kā droši vingrot augstā temperatūrā.

Neatkarīgi no tā, vai izmantojat siltākos laika apstākļus, lai izbaudītu skriešanu vai riteņbraukšanu vietējā parkā, tiktos ar draugiem, lai sportotu vai dotos uz vietējo sporta zāli, lai palīdzētu iespiesties pagājušā gada brīvdienu garderobē, vasaras mēneši sniedz daudz labu iemeslu aktīvāks. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem ieguvumiem veselībai, ko sniedz vingrinājumi, izvēle to darīt karstumā nav bez riskiem.

Ir svarīgi noteikt siltuma ietekmi uz ķermeni, jo īpaši attiecībā uz vingrinājumiem. Vingrošana augstas temperatūras vidē, neatkarīgi no tā, vai tā ir ārā vai ērtā mājās, var radīt divas galvenās problēmas, kas var ietekmēt vingrinājumu veiktspēju un drošību; ķermeņa temperatūra un dehidratācija.

Treniņi Karstā vidē paaugstina mūsu iekšējo temperatūru, ko mēs zinām kā hipertermiju. Šī paaugstinātā ķermeņa temperatūra var kavēt muskuļu izturību — muskuļu spēju efektīvi un atkārtoti sarauties ilgstoši, ilgstoši — un var arī palielināt enerģijas sadedzināšanas ātrumu.

Vingrošana siltākā temperatūrā arī palielina dehidratācijas risku, kas var ļoti ietekmēt mūsu ķermeņa funkcijas un veiktspēju, izraisot muskuļu krampjus, apjukumu un palielinātu sirdsdarbības ātrumu. Tas ir liels ar karstumu saistītu slimību veicinātājs un ir īpaši pamanāms, vingrojot augstā temperatūrā.

Paturot to prātā, šeit ir pieci padomi, kas palīdzēs izvairīties no slazdiem, kas rodas, vingrinoties karstumā, un saglabāt drošību, trenējoties siltākā laikā...

1. Zināt savas robežas

Vai esat sācis vingrot vai sāciet savu fitnesa ceļojumu? Ievērojiet īpašu piesardzību, vingrojot karstumā. Jums var būt vājāka imunitāte pret karstumu, tāpēc regulāri paņemiet pārtraukumus un samaziniet treniņa intensitāti vai izmantojiet laika prognozi, lai ieplānotu āra aktivitātes vēsākiem periodiem. Ir zināms, ka augsta temperatūra un mitra vide izraisa pastiprinātu asins plūsmu uz ādas virsmu un asiņu uzkrāšanos ekstremitātēs, kas var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos un reiboņa sajūtu. Ziniet savas robežas un saprotiet, ka pat kaislīgiem fitnesa entuziastiem ir grūti darboties augstākajā temperatūrā, tāpēc klausieties savu ķermeni un ziniet, kad samazināt intensitāti vai pilnībā apstāties.

2. Regulāri malko ūdeni

Šķidruma zudums var tieši ietekmēt mūsu zarnu spēju sekot līdzi ūdens patēriņa ātrumam un var izraisīt mūsu ķermeņa spējas efektīvi izmantot skābekli, kā rezultātā samazinās enerģijas līmenis, kā arī samazinās izturība un fiziskās aktivitātes ilgtspējība. Uzturēšanās hidratācijā palīdz mūsu ķermenim svīst, tādējādi paaugstinot iekšējo temperatūru. Lai cīnītos pret karstumu, prioritātei jābūt hidratācijai, tāpēc nodrošiniet, lai jūs daudz dzerat visas dienas garumā un vingrojot, nevis tikai tad, kad jūtaties izslāpis.

3. Iegūstiet pareizo komplektu

Vislabāk ir izvairīties no melnās krāsas fitnesa komplekta siltākā temperatūrā, jo šie tumšākie audumi absorbē siltumu, kas var vairāk noslogot mūsu ķermeni slodzes laikā. Tā vietā izvēlieties kaut ko, kas ir gan gaišas krāsas, gan viegls; gaišākas krāsas sporta zāles apģērbs palīdzēs iztvaikot karstumu, saglabājot vēsumu ilgāk.

4. Izvairieties no maksimālās dienas temperatūras

Ja vingrošana vai treniņi brīvā dabā jums ir kaut kas jauns, izvairieties no pusdienlaika saules, jo tā mēdz būt maksimālā temperatūra, un meklējiet vietas ar lielu ēnu, lai pasargātu jūs no saules. Ja šī ir vienīgā reize, kad varat trenēties, vingrojiet trenažieru zālē ar gaisa kondicionētāju vai dodieties uz vietējo peldbaseinu, lai atvēsinātos. Ja jūsu treniņu laiki ir elastīgāki, izvēlieties vingrošanu no rīta vai vakarā, kad temperatūra mēdz būt vēsāka.

5. Pielāgojieties klimatam

Ja esat iesācējs vingrošanā karstumā, attīstieties lēnām, jo ​​dažkārt var būt nepieciešama nedēļa vai divas, lai pielāgotos klimatam. Pielāgojoties, jūs varat lēnām palielināt intensitāti laika gaitā vai saglabāt intensitāti nemainīgu un vienkārši palielināt ilgumu, mēģiniet nepalielināt abus vienlaikus. Piemēram, dodieties uz 30 minūšu ciklu, kādu dienu pastaigājieties vai skrieniet un nākamo nedēļu laikā palieliniet laiku līdz 45 minūtēm. Vai arī izvēlieties mazāk intensīvu velobraucienu pirmajās pāris nedēļās un palieliniet intensitāti kalnainā maršrutā. Zemākas intensitātes ķermeņa svara treniņi, piemēram, joga un pilates, var būt arī vēsākas iespējas vingrošanai augstākā temperatūrā, jo kustības ir lēnākas.